Latvijas Mākslas akadēmija

Vieta, kur daudzi latviešu talanti ir kļuvuši par profesionāliem māksliniekiem ir Latvijas Mākslas akadēmija. Tajā ir studējuši daudzi no izcilākajiem latviešu māksliniekiem, turklāt tā vēl joprojām darbojas un palīdz attīstīt latviešu un arī citu tautu mākslinieku talantus. Kopš Latvijas Mākslas akadēmijas atklāšanas tas ir bijis galvenais mākslas studiju centrs Latvijā.

Jau 1919. gadā tika izziņots, ka Latvijā tiks atklāta plaša proletāriskās mākslas darbnīca, kas pēc savas būtības ir mākslas akadēmija, bet tolaik tāds termins netika lietots. Tomēr darbu paredzētajā laikā tā neuzsāka. 1919. gada 20. augustā, pēc Vilhelma Purvīša ierosinājuma tika dibināta un 1921. gadā oficiāli atklāta Latvijas Mākslas akadēmija ar septiņām studiju meistardarbnīcām. Šīs meistardarbnīcas vadīja tādi ievērojami latviešu mākslinieki kā Vilhelms Purvītis, Trodors Zaļkalns, Jānis Roberts Tilbergs, Sigmunds Vidbergs, Aleksandrs Drēviņš, Valdemārs Tone, Teodors Zaļkalns u.c. Mainoties valsts politiskajiem režīmiem, akadēmijai vairākas reizes tika mainīts nosaukums un pārvalde. Arī programmas un pasnidzēji laika gaitā mainījās. Tikai 1988. gadā tika atjaunots iestādes vēsturiskais nosaukums – Latvijas Mākslas akadēmija.

Latvijas Mākslas akadēmija, jau kopš tās pirmsākumiem atrodas iespaidīgā 20. gadsimta sākuma arhitektūras piemineklī, kas atrodas Kalpaka bulvārī 13. Tās arhitekts ir Vilhelms Bokslafs. Ēka ir celta negotiskajā stilā un tā bija Rīgas Biržas komitejas pasūtījums, lai tajā ierīkotu komercskolu. Pasūtītājs pieprasīja, lai ēka tiku veidota tā saucamajās ķieģeļu gotikas formās, atspoguļojot Hanzas pilsētas vēsturiskās tradīcijas. Tā ir īpaši veidota, lai atbilstu visām tā laika izglītības iestādes vajadzībām, proti, tajā iekļautas klašu telpas, skolotāju dzīvokļi un Lielā zāle. Komercskola šajā ēkā darbojās no 1905. līdz 1915. gadam. Pēc tam tajā atradās Rīgas pilsētas vācu ģimnāzija un Rīgas pilsētas Olava komercskola. 1940. gadā ēka tika nodota Latvijas mākslas akadēmijai, kurā tā atrodas vēl joprojām.

Mūsdienās Latvijas Mākslas akadēmija ir autonoma augstākās izglītības iestāde. Skolas pārvalde pati var izvēlēties, kādas studiju programmas tajā tiks pārstāvētas un kāds būs to darbības virziens. Tajā iespējams iegūt augstāko mākslas izglītību, kas tiek atzīta visā Eiropā. Latvijas Mākslas akadēmijā tiek piedāvāts apgūst mākslas studijas piecās nodaļās, kuru pārziņā ir 15 apakšnodaļas. Vizuālās mākslas nodaļā ir iespējams apgūt glezniecību, grafiku un tekstilmākslu. Vizuāli plastiskās mākslas nodaļā iespējams apgūt tēlniecību keramiku un stikla mākslu. Dizaina nodaļā iespējams apgūt funkcionālo dizainu, metāla dizainu, vides mākslu un modes mākslu. Audio-vizuālās mākslas mediju nodaļā iespējams apgūt vizuālo komunikāciju, kustības, attēla un skaņas mākslu un scenogrāfiju. Mākslas zinātnes nodaļā iespējams apgūt vizuālās mākslas un kultūras vēsturi un teoriju un restaurāciju. Latvijas Mākslas akadēmija nodrošina bakalaura un maģistra akadēmiskās studijas, doktorantūras studijas, augstskolas profesionālās studijas un pētniecību vizuāli plastisko mākslu, dizaina, kultūras, mākslas teorijas un zinātņu nozarēs.

Latvijas mākslas akadēmijai ir arī viena filiāle. Tā ir Latgales filiāle, kas atrodas Rēzeknē, Baznīcas ielā 34A. Arī tajā ir iespējams iegūta augstāko izglītību, bet tikai tādās nodaļās kā vizuālā māksla un vizuāli plastiskā māksla. Filiāle tika izveidota jau 1990. gadā, lai sagatavotu māksliniekus Latgales reģionā, bet mūsdienās tajā studē cilvēki arī no citiem Latvijas reģioniem.

Izcilākie latviešu tēlnieki

Latvijā tēlniecībai ir vēl senāka vēsture nekā glezniecībai, tomēr pirmie profesionālie tēlnieki parādījās tikai 20. gadsimta sākumā. Tieši šie pirmie latviešu profesionālie tēlnieki arī tiek uzskatīti par visizcilākajiem. Tas daudzos gadījumos ir saistīts ne vien ar viņu māksliniecisko talantu, bet ietekmi latviešu kopējās kultūras veidošanā un politiskās sistēmas ietekmēšanu, tomēr arī daudzi vēlākā laika tēlnieki ir ļoti talantīgi.

Kā visizcilāko un zināmāko latviešu tēlnieku var minēt Kārli Zāli. Viņš ir dzimis 1888. gadā Mažeiķos. Tēlniecību viņš apguva Kazaņas mākslas skolā un pēc tam Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā un Pēterburgas Mākslas akadēmijā. 1923. gadā Zāle atgriezās Latvijā, kur uzsāka darbu pie viena no viņa ievērojamākajiem veikumiem – Brāļu kapu memoriālā ansambļa. Šī darba radīšanā piedalījās arī vairāki arhitekti. Vēlāk Kārlis Zāle tika izvēlēts kā tēlnieks Brīvības piemineklim. Tieši pateicoties šim darbam Kārli Zāli pazīst un apbrīno vairums Latvijas iedzīvotāju, tomēr vēl viņš ir veidojis arī Andreja Pumpura kapa pieminekli, Raiņa krūšutēlu Nacionālajam teātrim un citus memoriālus darbus.

Ievērojams latviešu tēlnieks ir arī Teodors Zaļkalns (dzimis kā Teodors Grīnbergs). Viņš ir dzimis 1876. gadā Allažu pagastā. Savas mākslinieka gaistas viņš aizsāka Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā, kas atradās Pēterburgā. Pēc tam viņš devās studēt uz Minheni un Parīzi, lai pilnveidotu savas prasmes glezniecībā, tomēr franču tēlnieka Ogista Rodēna iedvesmots, nolēma pievērsties tēlniecībai. Lai pilnveidotu sevi kā tēlnieku, viņš devās uz Florenci, Itālijā, kur iepazinās ar dažādām tēlniecības tehnikām un ievērojamu tēlnieku darbiem. Arī Zaļkalns bija pretendents uz Brāļu kapu un Brīvības pieminekļa tēlnieka vietām, tomēr abos gadījumos tika izvēlēts Kārlis Zāle. Viņa ievērojamākie darbi ir dzejnieces Aspazijas krūšutēlus, dzejnieka Jāņa Poruka kapa piemineklis, Friča Bārdas piemineklis Umurgas kapos, piemineklis Pirmajā pasaules karā kritušajiem, Plācī un dažādas citas skulptūras.

Latviešu tēlnieks Kārlis Zemdega (dzimis Kārlis Baumanis) ir dzimis 1935. gadā Cīravas pagastā. Jau skolas laikā viņš atklāja sevī māksliniecisku talantu, kas sākotnēji izpaudās zīmēšanā. Viņa dzīve nav bijusi viegla, jo pēc kaulu tuberkulozes kļuvis par invalīdu. Savas mākslinieka dotības sākotnēji attīstījis Blūma zīmēšanas skolā Rīgā, bet pēc tam iestājies Latvijas Mākslas akadēmijā, kur apguva gan glezniecību, gan tēlniecību. Vēlāk Latvijas Mākslas akadēmijā strādājis par pasniedzēju, bet paralēli veidojis pasūtījuma darbus. Arī Zemdega bija kandidāts Brīvības pieminekļa veidošanai. Viņa ievērojamākie darbi ir Raiņa kapa piemineklis, Raiņa piemineklis Rīgā, pieminekļi Pirmajā pasaules karā kritušajiem, Tālavas taurētāja skulptūra Rūjienā u.c.

Gustavs Šķilters ir dzimis 1874. gadā, Rencēnu pagastā. Tāpat kā Teodors Zaļkalns, arī Šķilters savas mākslinieka gaistas viņš aizsāka Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā, Pēterburgā. Vēlāk savu talantu attīstīja mācoties Parīzē un apceļojot citas Eiropas valstis. Arī viņu iedvesmoja Ogista Rodēna daiļrade un izteiksmes veidi tēlniecībā. Savos darbos viņš izmantoja dažādas tehnikas, bet pārsvarā skulptūras darināja no cietajiem materiāliem. Atšķirībā no iepriekš minētajiem tēlniekiem, Šķilters vairāk veidoja dekoratīvās, nevis memoriālās skulptūras. Viņa skulptūrās dominēja bērni, veci cilvēki, kailfigūras, portreti u.c.

Pie izcilākajiem tēlniekiem var nosaukt arī Laimoni Blumbergu, Artu Dumpi, Ontonu Zvīdri, Martu Skulmi, Andreju Jansonu, Aivaru Gulbi, Emīlu Melderi, Bukardu Dzeni un daudzus citus.

Izcilākie latviešu gleznotāji

Latvijā glezniecībai ir diezgan sena vēsture un profesionāli, talantīgi gleznotāji parādījās jau pirms Latvijas Mākslas akadēmijas nodibināšanas. Pēc tam parādījās daudz profesionālu mākslinieku un viņu vidū bija daži īpaši izcili mākslinieki, kuru darbi guva mākslas kritiķu un sabiedrības atzinību ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs. Protams, arī vēlāk Latvijā bija sastopami īpaši talantīgi mākslinieki.

Viens no visu laiku izcilākajiem latviešu gleznotājiem ir Vilhelms Purvītis. Viņš ir dzimis 1872. gadā Zaubes pagastā, toreizējā Vidzemes guberņā. Viņa mākslinieka talantu atklāja Drisas apriņķa skolas zīmēšanas skolotājs, kurš ieteica Purvītim attīstīt savas prasmes un pievērsties gleznošanai. 1890. gadā viņš iestājās Sanktpēterburgas Mākslas Akadēmijā kā brīvklausītājs. Viņš specializējās tieši ainavu glezniecībā. Par savu darbu „Pēdējie stari” Purvītis ieguva iespēju doties komandējumā uz Vāciju, Franciju un Austroungāriju. Tādā veidā viņa darbi guva atzinību arī citās pasaules valstīs. Paralēli savas mākslas radīšanai viņā arī strādāja par mākslas skolotāju gan privāti gan dažādās skolās. Viņa gleznas bija konkrētajam laikam neraksturīgas. Tajās tika attēlotas dažāda Latvijas dabas ainavas. Purvītis izmantoja daudzveidīgus gleznošanas stilus, iekļaujot gan impresionisma, gan ekspresionisma, gan postmodernisms elementus. Kopā savas dzīves laikā viņš uzgleznoja vairāk kā 1000 gleznas, bet kara gados daudzi viņa darbi tika iznīcināti. Mūsdienās viņa darbi ir sastopami vairākos mākslas muzejos un privātajās mākslas kolekcijās.

Pie izcilākajiem latviešu gleznotājiem noteikti jāmin arī Vilhelma Purvīša studiju biedrs un draugs Jānis Rozentāls. Viņš ir dzimis 1866. gadā Saldus pagastā. 1885. gadā Rozentāls iestājās Rīgas vācu amatnieku biedrības amatniecības skolā. 1888. gadā viņš iestājās Sanktpēterburgas Mākslas Akadēmijā kā brīvklausītājs un ieguva sudraba medaļu par savu mākslas darbu skolas izstādē. Par savu diplomdarbu Rozentāls ieguva pirmās pakāpes mākslinieka nosaukumu. Vairākus gadus viņā nodzīvoja Sanktpēterburgā un pēc tam apceļoja vairākas citas valstis. 1900. gadā viņš atgriezās uz patstāvīgu dzīvi Latvijā. Viņa mākslas darbi ir ļoti daudzpusīgi. Pārsvarā tajos attēlota tautas dzīve, bet starp viņa mākslas darbiem ir atrodami arī vairāki portreti, ainavas, sadzīviska rakstura gleznas u.c.
Ievērības cienīga gleznotāja ir arī Džemma Skulme. Viņa ir dzimusi 1925. gadā Rīgā. Glezniecību viņa mācījās Latvijas Mākslas akadēmijā un Repina mākslas institūtā. Viņa bija aktīva Padomju laika kultūras veidotāja un trešās atmodas kustības veicinātāja. Viņa ir bijusi Mākslinieku savienības valdes priekšsēdētāja un Jaunrades fonda prezidente. Papildus viņas nenovērtējamajam ieguldījumam kultūras dzīvē, viņa bija patiešām talantīga māksliniece, kuras darbi tika novērtēti arī starptautiskā līmenī. Viņas gleznās ietvertie motīvi ir saistīti ar tautas likteni un izcelsmi. Viņas darbi ir filozofiski, tēlaini un abstrakti.

Vēl pie izcilākajiem gleznotājiem jāmin Maija Nora Tabaka. Viņa ir dzimusi 1939. gadā Jelgavā. Tabakas tēva pamanīja viņā gleznotājas talantu un ierosināja iestāties Ausekļa Baušķenieka zīmēšanas pulciņā Pionieru pilī. Vēlāk viņa iestājās Latvijas mākslas akadēmijā, sākumā grafiķu un vēlāk gleznotāju nodaļā. Gleznotāja ir saņēmusi vairākas godalgas, tajā skaitā Triju Zvaigžņu ordeni. Sākotnēji Tabaka pārsvarā gleznoja portretus postimpresionisma stilā. Septiņdesmitajos gados viņa sāka eksperimentēt un savos darbos izmantoja modernisma stila elementus. Vēlāk viņa pievienojās intelektuāļu kopai, kas aizrāvās ar foto reālismu un popmāklsu. Tabakas darbi ir atrodami mākslas galerijās vairākās pasaules valstīs.

Šo sarakstu noteikti varētu papildināta ar tādiem māksliniekiem kā Leo Kokle, Kārlis Padega, Eduards Kalniņš, Jānis Liepiņš, Ārijs Skride u.c. Latvijā tiešām ir dzīvojuši un joprojām dzīvo ļoti talantīgi un izcili gleznotāji.