Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ir lielākais mākslas muzejs Latvijā. Tajā pastāvīgi tiek uzglabāti aptuveni 52 000 mākslas darbu, kurus radījuši galvenokārt latviešu mākslinieki, tomēr netrūkst arī Igaunijas, Lietuvas un Krievijas mākslinieku darbi. Katru gadu Latvijas Nacionālo mākslas muzeju apmeklē aptuveni 100 000 cilvēku, gan no Latvijas, gan daudzām citām pasaules valstīm. Tas tiek uzskatīts par Latvijas mākslas centru un latviešu nacionālās identitātes veidošanās svarīgu elementu.
Paši Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izveides pirmsākumi saistās ar mākslas kolekcionāra Nikolaja Himzeļa dabaszinātnisko un mākslas priekšmetu kolekciju. Daudzi mākslas darbi no viņa privātās kolekcijas bija pamats Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sākuma kolekcijas izveidei, no kuriem daudzi tajā ir apskatāmi arī mūsdienas. Pēc tam tika atvērta arī Rīgas pilsētas gleznu galerija, kuras mērķis bija popularizēt tēlotājmākslu Baltijā. Mākslas galerijas kolekciju galvenokārt veidoja mākslas kolekcionāra Domeniko de Robiani privātā gleznu kolekcija. Arī daudzas gleznas no šī mākslas kolekcijas ir pamats Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kopējai mākslas darbu kolekcijai. Ap 1879. gadu sāka domāt par atsevišķa mākslas muzeja telpu izbūvi un 1903. gadā arī tika ielikti muzeja ēkas pamati. 1905. gadā muzejs tika atklāts. Tas tika nosaukts par. Tajā laikā mākslas darbu kolekcijas pārsvarā sastāvēja no citu valstu mākslinieku darbiem, no iepriekš minētās Rīgas pilsētas gleznu galerijas un Nikolaja Himzeļa privātās mākslas kolekcijas. Papildus šai pastāvīgajai mākslas darbu kolekcijai tika rīkotas arī dažādas mākslas darbu izstādes.
1918. gadā. kad tika nodibināta neatkarīga Latvijas valsts, Rīgas pilsētas mākslas muzeja koncepcija u pamatnostādnes ievērojami mainījās. Muzeja darbība vairāk tika vērsta uz latviešu mākslu un nacionālā mākslas mantojuma saglabāšanu. Muzeja mākslas priekšmetu kolekcijas tika papildināta ar vairākiem simtiem darbu, no kuriem lielākā daļa bija latviešu mākslinieku radīti. Tika rīkotas arī atsevišķu latviešu mākslinieku personālizstādes. 1920. gadā savu darbību uzsāka arī Valsts mākslas muzejs, kura kolekciju veidoja tieši nacionālās mākslas darbi.
Kad Latvija tika pievienota PSRS, muzeja darbība atkal tika ievērojami mainīta. Notika reorganizācija un tika nošķirti divi muzeji – viens latviešu mākslai un otrs ārvalstu mākslai. Tā tika izveidots Valsts latviešu un krievu mākslas muzejs un Valsts Vakareiropas mākslas muzejs. Vēlāk tika izveidota Latvijas PSR Mākslas muzeju un izstāžu apvienotā direkcija un abi muzeji kļuva par šīs direkcijas vienībām. 1987. gadā tika izveidots vēl viens jauns muzejs – Mākslas muzejs Arsenāls, kurš bija veltīts padomju mākslas ekspozīcijai.
Jau pirms neatkarības atjaunošanas Latvijas PSR Mākslas muzeju un izstāžu apvienotā direkcija tika pārdēvēta par Latvijas mākslas muzeju apvienību. Vēlāk šajā apvienībā notika nopietna reorganizācija, kuras rezultātā tā tika likvidēta. Valsts Mākslas muzeja mākslas kolekcijas tika apvienotas ar Mākslas muzeju Arsenāls mākslas kolekcijām. Tā 2005. gadā tika izveidots Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ar izstāžu zāli Arsenāls.
Muzeja centrālajā ēkā, kura atrodas Krišjāņa Valdemāra ielā 10A, līdz 2013. gadam bija iespējams apskatīt Latvijas un pārējo Baltijas valstu profesionālo mākslinieku radītos darbus un arī krievu nacionālos mākslas darbus. Mākslas darbi ir no dažādiem laika posmiem Baltijas mākslinieku darbi pārstāv laika posmu no 18. gadsimta līdz pat mūsdienām, bet krievu mākslas darbi ir no 18. līdz 19. gadsimta. 2013. gadā muzejs tika aizvērts uz rekonstrukcijas laiku līdz 2016. gadam.
Pēc rekonstrukcijas mainīsies ne tikai muzejā ārējā fasāde, bet arī telpu izvietojums un tiks izveidotas piebūves. Muzejs būs arī modernizēts un papildināts ar dažādiem interaktīviem elementiem, lai ikvienam būtu interesanti to apmeklēt.
Attēls no LSM
