Latvijā glezniecībai ir diezgan sena vēsture un profesionāli, talantīgi gleznotāji parādījās jau pirms Latvijas Mākslas akadēmijas nodibināšanas. Pēc tam parādījās daudz profesionālu mākslinieku un viņu vidū bija daži īpaši izcili mākslinieki, kuru darbi guva mākslas kritiķu un sabiedrības atzinību ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs. Protams, arī vēlāk Latvijā bija sastopami īpaši talantīgi mākslinieki.

Viens no visu laiku izcilākajiem latviešu gleznotājiem ir Vilhelms Purvītis. Viņš ir dzimis 1872. gadā Zaubes pagastā, toreizējā Vidzemes guberņā. Viņa mākslinieka talantu atklāja Drisas apriņķa skolas zīmēšanas skolotājs, kurš ieteica Purvītim attīstīt savas prasmes un pievērsties gleznošanai. 1890. gadā viņš iestājās Sanktpēterburgas Mākslas Akadēmijā kā brīvklausītājs. Viņš specializējās tieši ainavu glezniecībā. Par savu darbu „Pēdējie stari” Purvītis ieguva iespēju doties komandējumā uz Vāciju, Franciju un Austroungāriju. Tādā veidā viņa darbi guva atzinību arī citās pasaules valstīs. Paralēli savas mākslas radīšanai viņā arī strādāja par mākslas skolotāju gan privāti gan dažādās skolās. Viņa gleznas bija konkrētajam laikam neraksturīgas. Tajās tika attēlotas dažāda Latvijas dabas ainavas. Purvītis izmantoja daudzveidīgus gleznošanas stilus, iekļaujot gan impresionisma, gan ekspresionisma, gan postmodernisms elementus. Kopā savas dzīves laikā viņš uzgleznoja vairāk kā 1000 gleznas, bet kara gados daudzi viņa darbi tika iznīcināti. Mūsdienās viņa darbi ir sastopami vairākos mākslas muzejos un privātajās mākslas kolekcijās.

Pie izcilākajiem latviešu gleznotājiem noteikti jāmin arī Vilhelma Purvīša studiju biedrs un draugs Jānis Rozentāls. Viņš ir dzimis 1866. gadā Saldus pagastā. 1885. gadā Rozentāls iestājās Rīgas vācu amatnieku biedrības amatniecības skolā. 1888. gadā viņš iestājās Sanktpēterburgas Mākslas Akadēmijā kā brīvklausītājs un ieguva sudraba medaļu par savu mākslas darbu skolas izstādē. Par savu diplomdarbu Rozentāls ieguva pirmās pakāpes mākslinieka nosaukumu. Vairākus gadus viņā nodzīvoja Sanktpēterburgā un pēc tam apceļoja vairākas citas valstis. 1900. gadā viņš atgriezās uz patstāvīgu dzīvi Latvijā. Viņa mākslas darbi ir ļoti daudzpusīgi. Pārsvarā tajos attēlota tautas dzīve, bet starp viņa mākslas darbiem ir atrodami arī vairāki portreti, ainavas, sadzīviska rakstura gleznas u.c.
Ievērības cienīga gleznotāja ir arī Džemma Skulme. Viņa ir dzimusi 1925. gadā Rīgā. Glezniecību viņa mācījās Latvijas Mākslas akadēmijā un Repina mākslas institūtā. Viņa bija aktīva Padomju laika kultūras veidotāja un trešās atmodas kustības veicinātāja. Viņa ir bijusi Mākslinieku savienības valdes priekšsēdētāja un Jaunrades fonda prezidente. Papildus viņas nenovērtējamajam ieguldījumam kultūras dzīvē, viņa bija patiešām talantīga māksliniece, kuras darbi tika novērtēti arī starptautiskā līmenī. Viņas gleznās ietvertie motīvi ir saistīti ar tautas likteni un izcelsmi. Viņas darbi ir filozofiski, tēlaini un abstrakti.

Vēl pie izcilākajiem gleznotājiem jāmin Maija Nora Tabaka. Viņa ir dzimusi 1939. gadā Jelgavā. Tabakas tēva pamanīja viņā gleznotājas talantu un ierosināja iestāties Ausekļa Baušķenieka zīmēšanas pulciņā Pionieru pilī. Vēlāk viņa iestājās Latvijas mākslas akadēmijā, sākumā grafiķu un vēlāk gleznotāju nodaļā. Gleznotāja ir saņēmusi vairākas godalgas, tajā skaitā Triju Zvaigžņu ordeni. Sākotnēji Tabaka pārsvarā gleznoja portretus postimpresionisma stilā. Septiņdesmitajos gados viņa sāka eksperimentēt un savos darbos izmantoja modernisma stila elementus. Vēlāk viņa pievienojās intelektuāļu kopai, kas aizrāvās ar foto reālismu un popmāklsu. Tabakas darbi ir atrodami mākslas galerijās vairākās pasaules valstīs.

Šo sarakstu noteikti varētu papildināta ar tādiem māksliniekiem kā Leo Kokle, Kārlis Padega, Eduards Kalniņš, Jānis Liepiņš, Ārijs Skride u.c. Latvijā tiešām ir dzīvojuši un joprojām dzīvo ļoti talantīgi un izcili gleznotāji.